Šādu jautājumu savā blogā uzdeva Kaspars. Sāku rakstīt atbildi viņa raksta komentāros, bet tad sapratu, ka mana atbilde sanāks dikti gara un ir vērts atbildēt šādā veidā! 
Mašīnā ir vairāki nodalījumi, kuros tiek glabātas potenciāli nepieciešamas lietas – bardačoks vulgaris, bardačoki zem krēsliem, bagāžas nodalījums durvīs un bagāžnieks 
- Bardačokā stāv apdrošināšanas polise un vairākas saskaņotā paziņojuma veidlapas, servisa grāmata un citi mazāknozīmīgi dokumenti (piem TA protokoli) saistīti ar mašīnu. Ā, vēl tur stāv LV karodziņš un rezerves barošanas elementi imobilaizerim un kabatas lukturītim. (Spied šeit, lai izlasītu visu rakstu)
Tas mūsdienās esot labais stils – dot lietām, kuras beigušas savu kalpošanu cilvēcei, otro iespēju! Un ja šī otrā iespēja palīdz atvieglot dzīvi, tad tas ir pavisam ideāli! Man allaž ir bijusi problēma ar visādu datoru vadu un vadiņu glabāšanu tā, lai tie savstarpēji nesapiņķerētos un tā lai jebkurā brīdī būtu ērti un ātri atrast vajadzīgo… Un tad es internātā uzgāju šo bildīti!
Vadu menedžments
Turpmāk visus papīru “vidiņus” centīšos saglabāt un pielietot kā zīmējumā parādīts! Lai gods un slava tam, kuram šis ienāca prātā!
Pateicoties iepriekšējam rakstam un gale atsaucībai Sviesta Cibā, kā arī nelielai pirmatnējās tirgošanās paveidam – barteram (-im), tiku pie tik ļoti kārotās lāceņu zaftes burciņas!
Pirmajā ēšanas reizē tā tika izmēģināta pie plānajām pankūkām. Viss garšoja tieši tik garšīgi, cik biju arī iedomājies un kā to atceros no bērnības. Tā kā burciņa bija paliela un saturs netika iznīcināts pirmajā ēšanas reizē, iedomājos, ka varētu pagaršot šo gardumu pēc skandināvu metodes – ar ceptu lapzemes sieru. Bija ļoti, ļoti garšīgi!
Lapzemes siers ar lāceņu ievārījumu
Burciņā palicis vēl kriksītis ievārījuma, nevaru izdomāt, kā lietderīgāk to notiesāt! Varbūt lasītājiem ir idejas? 
Nē, šis tiešām nebūt nebūs raksts par @laacz sievietēm, bet gan par tādām dzeltenīgi brūnām ogām, kuras aug purvainos apvidos mūsu un vēl nedaudz uz ziemeļiem, platuma grādos. Šis ir raksts par to, kā man savā dzīvē ļoti, ļoti pietrūkst un kā man neviens nespēj palīdzēt. Un kā beigās izrādījās, ne tikai es vienīgais savā dzīvē esmu saskāries ar lāceņu trūkumu organismā! Tādu cilvēku ir daudz! Pieļauju, ka simtiem! 
Lācenes
(Spied šeit, lai izlasītu visu rakstu)
Cienītais draugs, tuviniek, paziņa, radiniek, vienkārši interneta ceļotāj, lai kas tu arī nebūtu, priecīgus Tev un taviem draugiem, tuviniekiem, paziņām, radiniekiem Ziemassvētkus. Ir grūti sajust svētku sajūtu bez baltajiem mēsliem, ar kuriem mēs esam “lutināti” daudzus iepriekšējos gadus, tomēr mēģiniet visā saskatīt arī pozitīvo! 
Smilšuvīrs
Sienavīrs
Mīļo Ziemassvētku vecīti, atvedīsi man savās kamanās kaut ceturto daļu no tā sarakstiņa, ko Tev rakstīju un es ticēšu tev līdz mūža galam!
Un protams daudz laimes vārda dienā visām Ievām! :*
Ik pa laikam man uz mobilo tālruni uzzvana pārdošanas aģents Igors no kādas vietējās satelīttelevīzijas pakalpojumu sniegšanas iestādes. Šodien atkal bija tā diena, kad izdarīju neiespējamo – atteicos no piedāvājuma, no kura Igora vārdiem sakot, nevar atteikties. No šī varētu izdarīt secinājumu, ka šodien esmu izdarījis neiespējamo… Tātad, ja cilvēks kaut ko ļoti, ļoti grib, viņš patiešām to var!!!
Igors ir profesionāls sava amata pratējs. Domāju pārdevis nevienu vien metāla paplāti komplektā ar dekoderi. Ļoti cītīgi uzklausīju viņa neatvairāmo piedāvājumu, aprunājām to, kādas tv programmas man vislabāk patīk, kādas filmas skatos, ka man nepatīk skatīties ilgas reklāmas filmu vidū… Pēc tam uzklausīju informāciju, ka ar jauno “komplektu” iespējams ierakstīt uzreiz 2 kanālus 160 stundu kopgarumā uz cietā diska, kurš iebūvēts dekoderī. Tā mēs nopļāpājām kādas minūtes 10 līdz pateicu, ka man patiesībā nav televizora… Jā, es sameloju, bet Igor!
Esmu tik daudz slikta dzirdējis par jūsu kompāniju, ka vienkārši uztvēru to kā pienākumu – vilkt laiku garumā, lai Igoram nepietiktu laika piezvanīt kādai vecmāmiņai un ietirgotu to sūdu. Piedod, Igor.
Jau paspēju twiterā izsūdzēties, ka novembra sākumā uzrakstīju iesniegumu Baltcomam, ka no 1. decembra atsakos no viņu sniegtajiem televīzijas retranslēšanas un interneta pakalpojumiem. Darīju to tāpēc, ka tuvākajā laikā grasos mainīt savu dzīvesvietu no Dželgavas uz kādu no Rīgas mikrorajoniem, kurā ir pieklājīgi nēsāt treniņbikses ar vismaz 2 strīpām kombinācijā ar lakādas kurpēm. Nebiju iedomājies, ka viņi (Baltkoms) tik ļoti to ņems pie sirds un 7. decembrī patiešām arī atslēgs minētos pakalpojumus! Tādu nekaunību savā mūžā piedzīvoju pirmo reizi…
Tieši tajā pašā dienā Lattelecom bija atsūtījis uz e-pastu mega piedāvājumu pamēģināt viņu internāta TV uz 3 mēnešiem par 1 mēneša maksu. Atcerējos, ka man vienmēr ķešā ir darba vietas sniegtais LMT puļķītis un izdomāju paeksperimentēt – iegādājos Lattelecom interneta TV un iespraudu puļķīti/muļķīti mājas datorā ar legālo Windows XP (kāds vēl tādu atcerās?) un pieslēdzu datoram televizoru ar kineskopu (arī tādu kurš atcerās?)!
Kad biju palaidis web aplikāciju ar tiešraides TV translāciju pēc neilga brīža parādījās arī bilde, tomēr… LMT interneta puļķītis nespēja nodrošināt pietiekami ātru datu plūsmu, lai bilde neraustītos…
Tad radās iespēja izmēģintāt Bites puļķīti un man pašam par pārsteigumu tas nodrošināja daudz labāku datu plūsmu nekā LMT! Tā nu kādu stundiņu paskatījos TV…
Lattelecom TV reklāma pa TV!
Secinājumi.
- Tas ir dārgākais TV dekoderis (laptops), ko esmu redzējis;
- LMT internāts Dželgavā pienes ūdeni Bitei;
- TV skatīšanās browserī uzdzen diezgan augstu CPU aizņemtību, kā rezultātā “dekoders” griež ventilatoru uz pilnu jaudu;
- Daudz čakarīgāk nekā paņemt pulti un vienkārši ieslēgt TV;
- Vakar twiterā kāds sūdzējās, ka izzūd semikoli… nekā! Reku viņi ir!
Lai doktors Hauss, Dinamo Rīga, Koru bari un gejo ar planētu nekad nepazustu no jūsu zilajiem (e-krāniem)!
Tā kā no gaisa ir sākuši krist baltie mēsli un teorētiski visiem transportlīdzekļiem, kas piedalās satiksmē un ir vieglāki par 3.5 tonnām, ir jābūt aprīkotiem ar ziemas riepām, tad nu beidzot var apgalvot, ka moto sezonai pienācis diezgan cienīgs gals. Tradicionāli, tā pat kā pagājušajā gadā, vēlos savilkt tādu kā kopsavilkumu par to, kā pavadīta šī ārkārtīgi garā motosezona.
Par Dinamo!
Tālāk pa punktiem, neinteresanti par manu 2011. gada moto sezonu! (Spied šeit, lai izlasītu visu rakstu)
Kā gadījās kā nē, pāris dienas atpakaļ nevienam neko sliktu nedarīdams, savā nodabā braucu atpakaļgaitā, kad pēkšņi viens debīlais ņēma un no visa spēka uztesās virsū auto bagāžniekam!! Biju diezgan izbrīnīts, kad ieraudzīju kas tieši tas bija. Vecomam, ja nu tu šito lasi, tad Validols ir zāļu skapīša apakšējā plauktā blakus tavām asinsspiediena mikstūrām!
Bagāžnieks saliecas neparasti
Tālāk bildēs pats “vainīgais” un īslaicīgais remonta risinājums! (Spied šeit, lai izlasītu visu rakstu)
Kādu laiciņu atpakaļ izkliedzu savu sāpi sociālajo komunikāciju portālos, ka meklēju saldējumu, kurš būtu šokolādes, ar šokolādes gabaliņiem un šokolādes glazūrā… Patiesībā tāds (gandrīz) saldējums ir! Veikalā, kuros parasti var sastapt prātīgus ļaudis ar maisu, pamanīju šokolādes saldējumu ar trifeļu-šokolādes pildījumu un glazūru. Īsts šokolādes fana gardums!
Šokolādes saldējumu saldējums
Lai šokolāde pāri visam!
