Nekas dižs jau nav, taču zvaigznes solās, ka situācija strauji varētu mainīties šī gada beigās.

Nekas dižs jau nav, taču zvaigznes solās, ka situācija strauji varētu mainīties šī gada beigās.

Iznākusi 3. sērija no savdabīgās, ģeniālās īs-multfilmas par uzmācīgo kaķi. Nespēju par to klusēt…
Mani vienmēr ir interesējis, kas tad ir krutāks – karate vai bokss? Holivudas scenāristi šķiet mums uzspiež, ka karate ir pārāks par boksu. Krievu boksa meistariem gan tā nešķiet… ![]()
(Spied šeit, lai izlasītu visu rakstu)
Pamanīju krievu resursos fotoreportāžas no Pripetas un atkal uznāca nepārvarama vēlme kādu reizi uz turieni aizbraukt. Pripeta ir pamesta spoku pilsētiņa netālu no Černobiļas AES. Taču tajā pašā laikā tas ir diezgan labi iekonservēts Padomju savienības piemineklis, jo paaugstinātās radiācijas dēļ, no turienes neko nedrīkst izvest, līdz ar to, vienīgais vides mainītājs ir laika zobs un vandāļi, kuriem ir vājas zināšanas par materiāliem, kuri izstaro radiāciju un tās ietekmi saskaroties tiešā veidā ar cilvēku.
Izrādās primitīvas animācijas var ievietot arī drukātā materiālā…
Šodien bija pēdējā darba diena vienā no darba vietām. Tāda sireāla sajūta, no vienas puses prieks, jo viens darba posms ir nostaigāts un pienācis laiks nākamajam citā līmenī, no otras puses, ir ļoti, ļoti žēl, jo tur nostrādāju gandrīz 6 gadus, kuru laikā no nulles ir uzbūvēta diezgan nopietna IT infrastruktūra. Tagad varu nojaust, kāda ir sajūta vecākiem, kad no viņu mājām aiziet bērni… Viņi vēl jo projām ir tavi bērni, taču vienlaicīgi arī vairs nav bērni. Stulba, grūti noformulējama sajūta.
Krievijā vēl jo projām topā ir spēcīgie narkozes preperāti… Šoreiz gan bez “param pam pam”
Cienījamie apmeklētāji, es ar jums lepojos!
sirdna nedabū bietē
Tā. Jauns hostings, jaunas konfigurēšanas, redzēsim, kas no tā visa sanāks…